Pētījuma ziņojumu „Iepriekšējās izglītības un pieredzes atzīšanas prakse Latvijas augstākās izglītības iestādēs” sagatavoja Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) kā Latvijas nacionālais koordinācijas punkts EKI (projekta EQF – Europass Latvia ietvaros) laika posmā no 2025. gada janvāra līdz 2026. gada jūlijam. Pētījuma mērķis ir analizēt iepriekšējā izglītībā sasniegto mācīšanās rezultātu un profesionālajā pieredzē apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanas praksi Latvijas augstākās izglītības iestādēs (AII), lai nodrošinātu pierādījumos balstītu pārskatu par esošo situāciju un veicinātu atzīšanas pakalpojuma pieejamību.
Iepriekšējās izglītības un profesionālās pieredzes atzīšanas procesu Latvijā nosaka Augstskolu likums (59.2 un 59.3 pants) un Ministru Kabineta noteikumi Nr. 505 „Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” (pieņemti: 14.08.2018; spēkā no: 17.08.2018.), nodalot divus galvenos atzīšanas veidus:
· MR atzīšana – citās izglītības vai studiju programmās sasniegtie mācīšanās (studiju) rezultāti.
· ĀF atzīšana – ārpus formālās izglītības apgūtās vai profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences.
Pētījuma bāze bija visas Latvijas AII, kas datu vākšanas laikā bija licencētas un akreditētas. Sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS dati tika vākti AII pārstāvju aptaujā, intervijās un mērķa grupas diskusijā. Kopumā pētījumā izmantotas šādas datu vākšanas metodes:
· Visu Latvijas AII aptauja (aizpildītas 46 anketas par atzīšanas praksi no 2018. līdz 2024. gadam).
· Piecas strukturētas intervijas ar AII pārstāvjiem par ĀF atzīšanas praktisko norisi.
· Mērķa grupas diskusija ar deviņiem AII pārstāvjiem par MR atzīšanas pieredzi.
· Publiski pieejamās informācijas analīze 49 AII un četrās valsts institūciju (IZM, IKVD, AIC, AIKA) mājaslapās, kā arī 223 studiju virzienu pašnovērtējuma ziņojumu un 216 ekspertu grupu atzinumu izpēte.
AII pārstāvju aptaujas rezultāti liecina, ka MR atzīšana Latvijas AII ir plaši nostiprinājusies prakse – to veikušas 91,3% respondentu pārstāvēto AII, un saņemto iesniegumu skaits pieaudzis no 2600 (2020.) līdz 3620 (2024.). Savukārt ĀF atzīšanas pakalpojumi ir ievērojami mazāk izplatīti – tos nodrošinājuši 56,5% aptaujāto AII, saņemot 436 iesniegumus 2024. gadā. Vairumu atzīšanas pakalpojumu nodrošina neliels skaits aptaujāto iestāžu (5–11 iestādes MR atzīšanas gadījumā un 5–9 iestādes ĀF atzīšanas gadījumā), kamēr pārējās AII atzīšanas prakses apjoms ir ļoti neliels. Interviju un diskusijas rezultāti ļauj secināt, ka AII lielums un struktūra (struktūrvienību skaits, personāla un studējošo skaits, īstenoto studiju virzienu skaits) tieši ietekmē atzīšanas procesa efektivitāti un caurskatāmību. AII pašnovērtējuma ziņojumu un ekspertu grupu atzinumu analīze liecina, ka MR un ĀF atzīšana Latvijas augstākajā izglītībā ir normatīvi (iestādes līmenī) nostiprināts process. Līdzīgi arī saskaņā ar interviju rezultātiem visās AII, atbilstoši valsts normatīvajam regulējumam, ir izveidotas komisijas ĀF atzīšanas pieteikumu izvērtēšanai, tomēr iedzīvotāju informētība par ĀF atzīšanas iespējām ir nepietiekama, un potenciālie pretendenti par šo pakalpojumu visbiežāk uzzina tikai pēc studiju uzsākšanas. Tikai 30% AII mājaslapās ir atrodama vispārīgi skaidrojoša informācija par atzīšanu. Skaidrojoša satura par atzīšanu augstākajā izglītībā trūkst arī nozares valsts institūciju (IZM, IKVD, AIC) tīmekļa vietnēs. Līdz ar to veiksmīga MR un ĀF atzīšanas dokumentācijas sagatavošana un procesa norise ir atkarīga no AII personāla sniegtajām individuālajām konsultācijām. Kā parādīja pētījuma rezultāti, atzīšanas pakalpojumu ievērojami apgrūtina nepietiekamā informācija iepriekšējās izglītības dokumentos, piemēram, par sasniegtajiem mācīšanās rezultātiem un stundu skaitu, kas rada papildu administratīvo slogu AII personālam.
Kopumā pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijā atzīšanas mehānisms AII darbojas decentralizēti, atbilstoši normatīvajam regulējumam. Var secināt, ka, lai arī spēkā esošais normatīvais regulējums nodrošina AII autonomiju izstrādāt iekšējos noteikumus un metodiku, vienlaikus tas ietver risku, ka AII atšķirīgi interpretē normatīvos aktus un veicina nevienmērīgu atzīšanas praksi valsts mērogā, kā arī rada papildu administratīvo slodzi AII personālam.
Lai pilnveidotu MR un ĀF atzīšanas sistēmu, pētījuma ietvaros tika izstrādāti vairāki ieteikumi iesaistītajām pusēm. Lai veicinātu vienmērīgu pakalpojumu pieejamību un godīgu atzīšanas praksi, būtu nepieciešamas izstrādāt un regulāri atjaunot valsts līmeņa metodiskās vadlīnijas normatīvā regulējuma piemērošanai, kā arī izveidot regulāru informācijas un pieredzes apmaiņas platformu AII darbiniekiem. Atzīšanas procesa efektivitātes pilnveidei būtu jānosaka vienotas prasības izglītības dokumentos norādāmajai informācijai (aprakstot detalizētus mācīšanās rezultātus un stundu apjomu) un attīstīt digitālus risinājumus vai datubāzes studiju kursu aprakstiem. Valsts līmenī būtu jānodrošina skaidrojoša informācija sabiedrībai, kā arī varētu izstrādāt vadlīnijas AII par mērķtiecīgu komunikācijas stratēģiju ieviešanu, lai to mājaslapās būtu viegli pieejama praktiska informācija par atzīšanas veidiem, kārtību, vērtēšanas kritērijiem un izmaksām.
Ar pētījuma ziņojumu var iepazīties šīs lapas Bibliotēkā
