Latvijas normatīvie akti par LKI un EKI

 Izglītības likumā veiktie grozījumi (1998., grozījumi apstiprināti 18.06.2015. un stājās spēkā 16.07.2015.), kas definēja LKI un tās līmeņus, bija sekojoši:

8.prim pants. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra:

1. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir astoņu līmeņu sistēma, kas aptver izglītības pakāpes (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un visus izglītības veidus (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, akadēmiskā izglītība), kā arī ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kvalifikāciju. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai.

2. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņus raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti. Katrā nākamajā līmenī ir ietvertas iepriekšējam līmenim noteiktās zināšanas, prasmes un kompetence.

3. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņi ir šādi:

1) pirmais kvalifikācijas līmenis – spēja uzrādīt elementāras zināšanas un izmantot tās elementāru praktisku uzdevumu veikšanai speciālista uzraudzībā;

2) otrais kvalifikācijas līmenis – spēja uzrādīt pamatzināšanas un izmantot tās vienkāršu praktisku uzdevumu veikšanai konkrētā jomā daļēji patstāvīgi speciālista uzraudzībā;

3) trešais kvalifikācijas līmenis – spēja uzrādīt vispārējas zināšanas un izmantot tās dažādu uzdevumu veikšanai nemainīgā un stabilā vidē, uzņemoties atbildību par darba rezultātu;

4) ceturtais kvalifikācijas līmenis – spēja uzrādīt vispusīgas zināšanas un patstāvīgi plānot un organizēt darbu attiecīgajā jomā, uzņemoties atbildību, strādājot individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu;

5) piektais kvalifikācijas līmenis – spēja uzrādīt vispusīgas un specializētas attiecīgajai jomai atbilstošas zināšanas; spēja izmantot analītisku pieeju praktisku problēmu risināšanai attiecīgajā profesijā mainīgā vidē; spēja izprast savas darbības jomu plašākā sociālajā kontekstā, piedalīties attiecīgās nozares attīstīšanā, izvērtēt savu un citu cilvēku darbību;

6) sestais kvalifikācijas līmenis – spēja uzrādīt pamata un specializētas zināšanas nozarē un izmantot tās profesionālas, mākslinieciskas, inovatīvas vai pētnieciskas darbības veikšanai; spēja izmantot zinātnisku pieeju problēmu risināšanai, uzņemties atbildību un iniciatīvu; spēja pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos apstākļos;

7) septītais kvalifikācijas līmenis – spēja uzrādīt padziļinātas un plašas zināšanas attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā; spēja patstāvīgi izmantot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes pētnieciskas, mākslinieciskas vai augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai mainīgos apstākļos; spēja patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā;

8) astotais kvalifikācijas līmenis – spēja uzrādīt plašas pētnieciskas zināšanas un prasmes; spēja parādīt, ka pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pētniecības metodoloģiju un mūsdienu pētniecības metodes attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā un dažādu jomu saskarē; spēja patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju un īstenot apjomīgus zinātniskus projektus; spēja, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus.

14.pants. Ministru kabineta kompetence izglītībā:

1. prim. Nosaka Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem atbilstošus zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstus.

Profesionālās izglītības likumā (1999.) grozījumi LKI kontekstā ir veikti vairākas reizes.

2015. gads

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (pieņemti 23.04.2015., spēkā no 15.05.2015. līdz 30.07.2022.), kas noteica saistību starp profesionālās kvalifikācijas līmeņiem un LKI līmeņiem, ir šādi:

5.pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi ir šādi:

1) pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā (atbilst otrajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

2) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu (atbilst trešajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

3) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis – paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana (atbilst ceturtajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

4) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (atbilst piektajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

5) piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis – noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju plānot un veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē (atbilst sestajam un septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim).

2022. gads

2022. gada 3. martā (stājās spēkā 1.08.2022.) Profesionālās izglītības likumā pieņemti sekojoši grozījumi (saistībā ar LKI):

1. pants. Likumā lietotie termini

2. daļa. Likumā ir lietoti šādi termini:

9) profesionālās kvalifikācijas līmenis – Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.

2.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

2.daļa. Likuma uzdevumi ir šādi:

2) noteikt profesionālās izglītības pakāpes un profesionālās kvalifikācijas līmeņus atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, kā arī attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei nepieciešamo izglītību.

5.pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim un ir šādi:

1) pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt elementārus praktiskus uzdevumus speciālista uzraudzībā;

2) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju daļēji patstāvīgi veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības jomā;

3) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu;

4) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis – paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana;

5) piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;

6) sestais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgu lēmumu pieņemšanai un problēmu risināšanai nozarē vai profesijā mainīgos apstākļos, izmantojot specializētas zināšanas profesionālās darbības jomā;

7) septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai neprognozējamos apstākļos, sarežģītu profesionālu problēmu formulēšanai un kritiskai analīzei, izmantojot padziļinātas un plašas zināšanas profesionālās darbības jomā, kā arī patstāvīgu lēmumu pieņemšanai, integrējot dažādu jomu zināšanas un dodot ieguldījumu profesionālās darbības metožu attīstībā;

8) astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgai ideju izvirzīšanai, kritiskai analīzei, sintēzei un izvērtēšanai, radot jaunas zināšanas vai izpratni par esošām zināšanām un to lietošanu praksē, risinot nozīmīgus inovāciju vai jaunrades uzdevumus profesionālās darbības jomā.

6. pants. Valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

14. daļa. Valsts atzītos profesionālo izglītību apliecinošos dokumentos un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentos norāda profesionālās kvalifikācijas līmeni un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni.

25. pants. Profesionālās izglītības programma

1.daļa. Profesionālās izglītības programma ir profesionālo izglītību reglamentējošs dokuments, kas [..] nosaka:

5) profesionālās kvalifikācijas nosaukumu un līmeni, kā arī Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni.

Augstskolu likumā (1995.) grozījumi saistībā ar LKI pirmo reizi pieņemti 2011. gada 14. jūlijā (spēkā no 1.08.2011.):

3. pants.

6.daļa. Latvijas izglītības klasifikāciju, kurā ietver arī Latvijas Republikā iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju salīdzinājumu ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru un Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstus katra līmeņa studiju programmu beidzējiem, nosaka Ministru kabinets.

Visbūtiskākie MK noteikumi LKI normatīvās bāzes nostiprināšanā ir Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju, kuros 2010. gada 5. oktobrī (spēkā no 9.10.2010.) tika apstiprināti grozījumi, kas Latvijas formālās izglītības programmām noteica atbilstošo EKI līmeni un iekļāva LKI līmeņu aprakstus.

2017. gada 13. jūnijā tika apstiprināti jauni MK noteikumi Nr.322 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” (spēkā no 16.06.2017.), kuros LKI nosaka:

• 1. pielikums: 1. tabula. Pirmais un otrais klasifikācijas līmenis un tā salīdzinājums ar Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru (LKI), Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI) un Starptautisko standartizēto izglītības klasifikāciju (ISCED-2011).

• 1. pielikums: 2. tabula. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetenču apraksti
  

Ministru kabineta noteikumi Nr.202 „Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus” (2013. gada 16. aprīlī):

• 7. pielikums. Diploma pielikums:
  3. nodaļa. Ziņas par kvalifikācijas līmeni;
  8. nodaļa. Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī

Ministru kabineta noteikumi Nr.240 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” (2014. gada 13. maijā):

• 3. punkts. Studiju programmu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt studējošiem zinātņu teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu apguvi, sasniedzot studiju programmā noteiktos studiju rezultātus, kas atbilst Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk – ietvarstruktūra) 6. vai 7. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.

• 4. punkts. Bakalaura studiju programmas galvenais mērķis ir nodrošināt zināšanu, prasmju un kompetences kopumu atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras 6. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.

• 15. punkts. Maģistra studiju programmas galvenais mērķis ir nodrošināt zināšanu, prasmju un kompetences kopumu atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras 7. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.

Ministru kabineta noteikumi Nr.512 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (2014. gada 26. augustā):

• 5. punkts. Programmu galvenie uzdevumi ir:
  5.2. nodrošināt studiju rezultātu (zināšanu, prasmju un kompetences) sasniegšanu atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk – ietvarstruktūra) 6. vai 7. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.

• 7. punkts. Bakalaura programmas saturs nodrošina zināšanu, prasmju un kompetences kopumu atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras 6. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.

• 21. punkts. Maģistra programmas saturs nodrošina zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, kas nepieciešama profesionālās darbības veikšanai atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras 7. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.

Ministru kabineta noteikumi Nr.451 „Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti” (2005., ar grozījumiem 2016. gada 5. aprīlī, spēkā no 2017. gada 1. janvāra):

• 1. pielikums. Apliecība par profesionālo pamatizglītību
  3. Apliecības 3. lappuse.
  [...] Piešķirtā kvalifikācija atbilst pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim un otrajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim

• 2. pielikums. Atestāts par arodizglītību
  3. Atestāta 3. lappuse.
  [...] Piešķirtā kvalifikācija atbilst otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim un trešajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim

• 3. pielikums. Diploms par profesionālo vidējo izglītību
  3. Diploma 3. lappuse.
  [...] Piešķirtā kvalifikācija atbilst trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim un ceturtajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim

• 4. pielikums. Profesionālās kvalifikācijas apliecība
  3. Kvalifikācijas apliecības 3. lappuse.
  [...] Piešķirtā kvalifikācija atbilst [pirmajam/otrajam/trešajam] profesionālās kvalifikācijas līmenim un [otrajam/trešajam/ceturtajam] Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim

2023. gada 7. februārī pieņemti jauni Ministra kabineta noteikumi Nr. 52 „Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi”, kas nosaka profesionālās izglītības dokumentu izsniegšanas kārtību un saturu, t.sk atsauci uz atbilstošo LKI līmeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.633 „Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība” (2016. gada 27. septembrī):

• 5. [Valsts izglītības satura] centrs [...]:
  5.1. organizē profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk - ietvarstruktūra) 2.-5. līmenim.

• 6. [Izglītības un zinātnes] ministrija organizē profesiju standartu vai profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši ietvarstruktūras 6.-7. līmenim.

• 1. pielikums. Profesijas standarts
  1. Profesijas nosaukums, kvalifikācijas līmenis

• 2. pielikums. Profesionālās kvalifikācijas prasības
  1. Specializācijas vai saistītās profesijas nosaukums, kvalifikācijas līmenis

• 3. pielikums. Nozares kvalifikāciju struktūra
  1. Nozares profesiju vispārīgs raksturojums
  1.1. Kvalifikācijas līmenis
  1.2. Nozares profesiju kvalifikācijas līmeņa raksturojums (sasniedzamie mācīšanās rezultāti: zināšanas, prasmes, kompetence, autonomija un atbildība)