7. decembrī (2012) Eiropas Komisija oficiāli iepazīstināja ar ES prasmju panorāmu – tīmekļa vietni, kurā pieejama kvantitatīva un kvalitatīva informācija par īstermiņa un vidēja termiņa pieprasītākajām prasmēm, prasmju piedāvājumu un neatbilstību. Izmantojot datus no ES un dalībvalstu līmenī apkopotajām prognozēm, panorāma iezīmēs visstraujāk augošos arodus, kā arī profesijas, kurās vērojams lielākais „sastrēgums” – kurās ir visvairāk neaizpildīto darba vietu. Pašlaik, neraugoties uz augstajiem bezdarba rādītājiem, Eiropas Savienībā ir aptuveni 2 miljoni vakantu darba vietu. Tīmekļa vietnē pieejama detalizēta informācija pa nozarēm, profesijām un pa valstīm.
Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu Eiropas komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Uzlabotām prasmēm un kvalifikācijai ir liela nozīme Eiropas darba ražīguma un konkurētspējas veicināšanā. ES prasmju panorāma būs vienots piekļuves punkts visjaunākajiem Eiropas un valsts informācijas avotiem. Tā palīdzēs arī uzlabot izglītības un apmācības sistēmu atbildes reakciju uz mainīgajām prasmju tendencēm un nodrošinās, ka cilvēki būs kvalificēti tajās jomās, kurās paredzams pieprasījuma pieaugums.” Eiropas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jautājumu komisārs Lāslo Andors piebilda: “ES prasmju panorāma ir pirmais Eiropas rīks, kas ar viena klikšķa starpniecību sniedz piekļuvi būtiskai informācijai par pieprasīto prasmju tendencēm visās ES dalībvalstīs.
Minētais tiešsaistes informācijas rīks piedāvā visaptverošu informāciju par prasmju neatbilstību un palīdzēs virzīt darba meklētājus uz visā Eiropā vispieprasītākajiem arodiem.” Prasmju panorāma liecina, ka patlaban ES visvairāk neaizpildītu vakanču ir finanšu un pārdošanas nozarēs, kurās pieprasīti attiecīgo jomu profesionāļi. Citās nozarēs visbiežāk pieprasīto trūkstošo profesionāļu skaitā ir biologi, farmakologi, ārsti un radniecīgo profesiju pārstāvji, medicīniskās aprūpes māsas, IKT datorspeciālisti un inženieri. Tīmekļa vietne norāda, ka lielākā prasmju un darba tirgus pieprasījuma neatbilstība ir Lietuvā, Bulgārijā, Beļģijā, Ungārijā un Īrijā, bet Portugālē, Dānijā un Nīderlandē ir ievērojami labāka situācija.
ES prasmju panorāma tiks regulāri atjaunināta ar jaunākajiem datiem.
Vispārīga informācija
Labāks līdzsvars starp darba piedāvājumu un pieprasījumu ir viena no galvenajām stratēģijām, kas izklāstītas Komisijas 2012. gada aprīļa Nodarbinātības aktu kopumā (IP/12/380, MEMO/12/252). To, cita starpā, var sasniegt, labāk prognozējot vajadzīgās prasmes, tādējādi ļaujot attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām pielāgot izglītības un apmācību plānu un ļaujot jauniešiem veikt informētu izvēli par izglītību un karjeru.
Panorāma ir daļa no pasākumiem, kas seko nesen publicētajai Komisijas stratēģijai “Izglītības pārvērtēšana”, kurā dalībvalstis mudinātas nekavējoties rīkoties un nodrošināt, lai jauniešu iegūtu darba tirgū nepieciešamās prasmes un kompetences, kā arī tiktu sasniegti izaugsmes un nodarbinātības mērķi (IP/12/1233).
Esošā informācija par prasmēm dalībvalstīs ir izkaisīta, un to ir grūti atrast un salīdzināt. Tādēļ Komisija stratēģijas “Eiropa 2020″ pamatprogrammā Jaunu prasmju un darba vietu programma (MEMO/10/602) nolēma izstrādāt ES prasmju panorāmu kā rīku pieprasītāko prasmju uzraudzīšanai un neatbilstības mazināšanai.
Viens no galvenajiem informācijas avotiem ES prasmju panorāmā ir šodien publicētais Eiropas vakanču un darbā pieņemšanas ziņojums (EVRR). Šis šogad pirmo reizi publicētais divgadu ziņojums ataino jaunāko notikumu attīstību saistībā ar līguma noteikumiem, nozaru un profesiju pieprasījumu un nepieciešamajām prasmēm.
Panorāmā ietverti:
analītiski apsvērumi, kuros galvenā uzmanība pievērsta arodtendencēm, kā arī īpašām nozarēm vai starpnozaru prasmēm. Tajos analizētas tendences visstraujāk augošajos arodos un vispieprasītākajās profesijās. Tāpat tajos sniegtas prognozes nozaru līmenī, kā arī īpašu prasmju vajadzības un neatbilstība;
esošo informācijas avotu uzskaitījums valsts, Eiropas un starptautiskā mērogā. Tas ļauj lietotājiem viegli piekļūt informācijai, kas agrāk bija izkaisīta.
Pirmā panorāmas versija galvenokārt ir paredzēta politikas veidotājiem, pētniekiem, starpnieku pakalpojumu sniedzējiem un izmantotājiem praksē. Tā ļauj padziļināti analizēt un izstrādāt uz pierādījumiem balstītu politiku apmācības un izglītības plānošanas jomā, kā arī izstrādāt mērķtiecīgus pasākumus darba tirgus neatbilstību risināšanai. Panorāma tiks izstrādāta sīkāk, lai atbilstu darba meklētāju, darbinieku un studentu vajadzībām, lai šie cilvēki varētu informēti izvēlēties karjeras iespējas.
ES prasmju panorāmu atbalsta Vajadzīgo prasmju un prasmju un pieprasījuma neatbilstību valsts novērošanas centru tīkls (Network of National Observatories on Skills Needs and Mismatches), Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound).
Panorāma papildina citus ES rīkus, piemēram, Eiropas vakanču uzraudzības rīku, darba devēju apsekojumus un Eiropas nozaru padomes prasmju jautājumos. Tā papildina praktisko informāciju, piemēram, Europass CV, ko izmanto vairāk nekā 10 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Ar dalībvalstu un dažādu partnerorganizāciju atbalstu prasmju panorāma tiks pilnveidota un atjaunināta.
Komisijas ierosinātās 19 miljardu eiro programmas izglītībai, apmācībai, jaunatnei un sportam “Erasmus visiem” mērķis ir divkāršot to cilvēku skaitu, kas saņem stipendijas kvalifikācijas celšanai paredzētai izglītībai, apmācībām un brīvprātīgā darba iespējām ārvalstīs, lai šis skaits 2014.-2020. gadā sasniegtu 5 miljonus. Vairāk nekā divas trešdaļas no programmas budžeta tiktu paredzētas šāda veida mācīšanās mobilitātes atbalstam, un atlikušie līdzekļi tiktu piešķirti projektiem, kuri koncentrējas uz sadarbību inovācijai, politikas reformu un labas prakses apmaiņu.
Avots: Eiropas Komisija
